pirmdiena, 2017. gada 15. maijs

Piedalies "Garā pupa 2017" dzejoļu konkursā


Biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome izsludina dzejoļu konkursu, kurā ar saviem darbiem tiek aicināti piedalīties 5–15 gadus veci bērni un pusaudži. Labākie darbi tiks publicēti dzejas gadagrāmatā bērniem "Garā pupa 2017", kas iznāks ikgadējo Dzejas dienu laikā.

Šogad, atceroties iemīļoto rakstnieku un mākslinieku Jāni Jaunsudrabiņu un godinot viņu 140. dzimšanas dienā, dzejoļu konkursam izraudzītas četras tēmas no Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas”. Taču konkursa dalībnieku uzdevums nav sacerēt dzejoļus par “Balto grāmatu” un tās autoru. “Baltās grāmatas” tēmas ir rosinājums - tās ir svarīgas arī mūsdienu bērnu dzīvē. Iedvesmojieties no Jaunsudrabiņa, bet vērojiet, domājiet un izsakiet vārdos paši sevi un pasauli, kas ir ap jums. Sūtiet dzejoļus, kas tapuši no brīva prāta un sev par prieku! Tomēr ir svarīgi, lai dzejoļi būtu uzrakstīti labā latviešu valodā, kā arī tiktu pareizi lietotas pieturzīmes, ja tās tiek izmantotas.
Labāko darbu autori saņems jaunās gadagrāmatas eksemplāru un pārsteiguma balvas.
Dzejoļi jāiesniedz elektroniski līdz 31. maijam, sūtot uz e-pasta adresi info@ascendum.lv ar norādi "Garās pupas konkursam". E-pastā obligāti jānorāda arī autora vārds, uzvārds, skola un klase, kā arī e-pasta adrese un telefona numurs.

“Garās pupas 2017” Jaunsudrabiņa konkursa tēmas:

Cilvēks un viņa vārds. Es un mans vārds. Kā izvēlēties bērnam vārdu?
“Tur gulēja mazs cilvēciņš apaļām melnām actiņām. (..) Un tad es vaicāju, kāds mazajam vārds. “Viņam vēl nav nekāda vārda. Kad paaugs, tad vedīsim uz baznīcu, tur tad mācītājs viņam vārdu iedos.””

Nedarbi un darbi
“Par visiem nedarbiem man nācās saņemt lielāku vai mazāku sodu, un citi ļaudis lika manai mātei to aizsiet baltā lakatiņā, ka no manis lāga cilvēks neiznākšot; bet es tur nekā nevarēju darīt. Visi mani darbi taču bij tik nopietni un svarīgi…”

Cilvēki un mājdzīvnieki
“Rudens bija arī briesmu pilns. Tad vajadzēja daudzām dzīvībām mirt, ar kurām es vasarā tik labi biju saticis. (..) Es jutu nāves tuvumu un man bija baigi. (..) [Mazo jēru] man sevišķi bija žēl. (..) Tie taču patiesībā bija vēl bērni, kuriem dzīvot gribējās tāpat kā man; bet tur nevarēja nekā darīt - viņus vajadzēja kaut. Cilvēkiem gribējās gaļas.”

Krēslas stundas. Pārvērtības, sapņi un stāsti
“Krēslas stundās nozuda visu cilvēku ārējais izskats un man likās, ka viņi visi pārvērtās. Tie, kas man dienā nepatika, tagad kļuva mīļi. (..) Krēslas stundas bij arī kā radītas priekš sapņu, spoku stāstu un vecu ļaužu piedzīvojumu stāstīšanas.”

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana